Noturēt kursu

Es ceru, ka cilvēki, ar kuriem jūs strādājat, jums patīk tikpat daudz, cik mani kolēģi patīk man. Es ļoti gribētu, lai reizēm jūs varētu mūs redzēt. Jūs tad iepazītos ar brīnišķīgiem cilvēkiem. Cilvēkiem, kuri velta savu dzīvi tam, lai kalpotu jums, un, lai izveidotu mūsu kompāniju par vietu, kurā ir brīnišķīgi apstākļi pilnveidoties.
Viena no interesantākajām lietām, ko es esmu ievērojis, un par ko runājot es neatdalu to no sevis - tas, kā cilvēki uzvedas sarežģītās situācijās vai arī tad, kad kaut kas notiek ne pēc plāna. 
     Viens no jauniešiem, kurš šeit strādā, agrāk ir dienējis flotē, un vienu dienu viņš man pateica kaut ko tādu, kas piespieda mani pasmaidīt. To vārdu nekad agrāk nebiju dzirdējis, tāpēc nedaudz par to pasmējāmies, bet pēc tam atradām šo vārdu vārdnīcā.  Vārds, kuru viņš izrunāja, skanēja „štils“ (no vācu valodas „still“). Protams, ka daudzi no jums tagad padomāja, ka tas ir saistīts ar gadu noslēguma vēstuli un motivāciju censties, lai 2017. gads būtu brīnišķīgs gads? Bet pagaidiet! 
     Es uzzināju, ka dzīve jūrā bija tik monotona, ka tika izdomāts vārds, kas raksturo tās stundas, dienas un nedēļas, kad vajadzēja vienkārši gaidīt. Tas jau simtiem gadu tiek izmantots, runājot par laikiem, kad viss notiek ne gluži tā, kā vēlētos, ne tik ātri, kā gribētu, vai tiek iets ne tajā virzienā, kurā ir vēlēšanās virzīties. Tas vārds ir – „štils“, un tas nozīmē, ka ir bezvējš. 
     Kad kuģis peldēja uz dienvidiem ekvatora virzienā, tas kustējās diezgan ātri, jo to virzīja vēss un dzestrs austrumu vējš. Kuģa komandai tas bija brīnišķīgs laiks. Uz kuģa vēl bija daudz svaigas pārtikas un ūdens. Tad, kad pūta labvēlīgs vējš, visi bija brīnišķīgi noskaņoti un pilni prieka un cerību, ka ceļojums būs veiksmīgs. Bet tad dažu minūšu laikā vējš norima un kuģis pēkšņi apstājās. 
     Pamazām sāka paaugstināties temperatūra. Kuģis sāka šūpoties uz priekšu un atpakaļ, radot nelabu dūšu, un iestājās nogurdinošs, apbēdinošs un novājinošs bezvējš. Visu garastāvoklis ievērojami pasliktinājās. Jautrs un priecīgs ceļojums pārvērtās par gaidīšanu smacīgā karstumā. Tāda gaidīšana varēja turpināties dažas dienas un pat nedēļas, bet izmocītie cilvēki domāja, ka viņiem var palīdzēt tikai Dievs, atsūtot vēja brāzmu, kas atgrieztu viņus labvēlīgajā vēja zonā. 
Stāvēšana uz vietas radīja daudz problēmu kuģa vadībai: vajadzēja uzturēt kārtību un neļaut jūrniekiem pārāk daudz domāt par mājām un tur atstāto dzīvi. Kapteiņiem bija divas izvēles:  
1.    Stingra kārtība un dzelzs disciplīna.
2.    Konsekventa dienas kārtība un rūpīga sīko ikdienas uzdevumu izpilde.
     Otrajā gadījumā bija sastādīta labi apdomāta darba kārtība. Katram komandas biedram vajadzēja dežūrēt 12 stundas dienā. Tika rūpīgi notīrīts katrs kuģa klājs, tika saremontēts katrs kabestāns, salāpīta katra bura. Katra kustīgā detaļa tika sasmērēta un darbojās nevainojami. Kapteiņi pat izdomāja katru nedēļu veltīt noteiktu laiku drēbju lāpīšanai un tad no komandas biedriem tika prasīts, lai tie aizšūtu pat mazāko formas tērpa caurumiņu. 
     Kapteinis zināja, ka pat niecīgākais caurums, ja tas laikā netiks sašūts, var pārvērsties par lielu caurumu, bet viss formas tērps – par skrandām. Šāds dienas kārtības mērķis bija sasniegt to, lai vīrieši būtu modri un būtu gatavi tam mirklim, kad uzradīsies vējš un varbūt pat paradīsies pretinieks, un arī, lai ārējais sastingums nekļūtu par iekšējo. 
     Vīriem likās, ka viņi uz mūžu ir iestrēguši ūdens plašumos, taču kuģa vadītājs zināja, ka tā nav. Viņš zināja, ka stingra darba kārtība iemāca disciplīnu, izturību, vienotību un brālību. Viņš arī zināja to, ka dziļi apakšā kluss un neredzams spēks nes laivu ārā no bezvēja zonas. Ne vējš palīdzēja kuģim izrauties no bezvēja tuksneša – uz labāku vietu kuģi klusi peldināja ūdens straume. 
     Es ceru, ka jūs sapratāt, ka šis stāstījums – tas ir daudz vairāk nekā vēstures stunda! Katrs no jums ir savas uzņēmējdarbības kapteinis, jūs jau esat pieredzējuši to pašu, ko pieredzēja arī seno laiku jūrnieki. Visi esat labvēlīga vēja ietekmē peldējuši uz dienvidiem, tad viss ko darījāt veicās brīnišķīgi, prezentējot pārliecinājāt cilvēkus, meklējumi deva rezultātus, bet kredītu skaitlis ātri palielinājās. 
     Esmu pārliecināts, ka esat iepeldējuši arī bezvēja zonā, kad šķita, ka prezentācijas ir bez degsmes, meklējumi neauglīgi, bet kredītu skaits ļoti niecīgs! 
     Tātad, ko jūs, kā savas uzņēmējdarbības kapteinis darīsiet, ja uz kādu laiku pārstās pūst labvēlīgs vējš? Šūpošanās viļņos, var radīt sliktu garastāvokli, bet uz sasniegto var pamāt ar roku – vai pat izlēkt no šī kuģa. Taču tāpat kā tiem jūrniekiem mums vajadzētu atgriezties pie labi saplānotas darba kartības un censties rūpīgi izpildīt uzdevumus un kļūt par speciālistiem, kuri labi pārzina savu darbu. Mums jācenšas darīt to, kas jādara. Vai jūs mācaties, runājat ar cilvēkiem, rekomendējat produktus, cenšaties saskatīt labās situācijas puses? Vai strādājat daudz un apdomāti? 
     Pat jūsu uzņēmējdarbības tukšākajā un grūtākajā laikā jūs strauji virzāties uz priekšu. Zem jums esošā straume nes jūs tur, kur jums ir jābūt.
     Neaizmirstiet, ka kompānijā Forever mēs vienmēr ejam augšup. Reizēm to nav tik viegli novērtēt skaitļos, taču mēs vienmēr virzāmies uz priekšu. 
     Veiksmīgu jūras braucienu!


     Gregg Maughan
     Kompānijas prezidents

Saistītie produkti